Назад в список вопросов
1
Ответ
Oтветы (1)
1189 ответ
Darba likuma 76.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts nosaka, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu, kā arī izdevumus, kas darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos jeb amortizāciju.
Taču Darba likuma normas neparedz darba devējam pienākumu atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri saistīti ar transporta izdevumiem no darbinieka mājām līdz darba vietai. Vienlaikus tas gan nenozīmē, ka, ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu, darba devējs nevarētu ieviest savā uzņēmumā šādu pieeju, piemēram, darba kārtības noteikumos nosakot vienotu transporta izdevumu apmaksas kārtību.
Valsts darba inspekcija, konultatīvais tālr. 67186522
Taču Darba likuma normas neparedz darba devējam pienākumu atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri saistīti ar transporta izdevumiem no darbinieka mājām līdz darba vietai. Vienlaikus tas gan nenozīmē, ka, ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu, darba devējs nevarētu ieviest savā uzņēmumā šādu pieeju, piemēram, darba kārtības noteikumos nosakot vienotu transporta izdevumu apmaksas kārtību.
Valsts darba inspekcija, konultatīvais tālr. 67186522
перед 10 лет